Datums: 20.10.2023.
Vides piesārņojuma mazināšanai un centralizēto kanalizācijas sistēmu izmantošanas veicināšanai ir izstrādāti noteikumi (Ministru kabineta noteikumi nr. 384 “Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu”), kas veidoti galvenokārt, lai sakārtotu decentralizētās kanalizācijas sistēmu regulāru tīrīšanu un izveidotu vienotus noteikumus un prasības visiem decentralizēto kanalizāciju īpašniekiem. Ministru kabineta noteikumos ir iekļauts prasību minimums pilsētu un ciemu teritorijās izmantoto decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanai un reģistrēšanai, kas jāievēro šādu sistēmu īpašniekam. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija virzīja noteikumu grozījumus, lai mazinātu vides un lokālo ūdens ņemšanas vietu piesārņojuma risku, ko rada vidē nonākuši notekūdeņi no ēkām, kas nav pieslēgtas centralizētajām kanalizācijas sistēmām.
Vidēji 20,9% no Latvijas lielāko pilsētu iedzīvotājiem izmanto decentralizētās kanalizācijas sistēmas. Turklāt šādu iedzīvotāju īpatsvars dažādās apdzīvotajās vietās variē no 4% līdz 88%. Neatbilstoši uzturētas un ekspluatētas decentralizētās kanalizācijas sistēmas gan Latvijā kopumā, gan konkrētās vietās rada būtisku vides piesārņojuma risku. Vides piesārņojuma draudi rodas, ja netiek nodrošināta septiķos un krājtvertnēs uzkrāto notekūdeņu un ar tiem saistīto nosēdumu regulāra izvešana vai atbilstoša notekūdeņu attīstīšana individuālajās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās. Tāpat ir konstatēti gadījumi, kad grunts slāņos iesūcas neattīrīti notekūdeņi no apzināti vai neapzināti hermētiski nenoslēgtām krājtvertnēm, radot grodu aktu un citu lokālu dzeramā ūdens ņemšanas vietu piesārņojuma risku.
Jaunie noteikumi neaizliedz nevienu no decentralizētās kanalizācijas sistēmām, kā arī neregulē jaunu sistēmu būvniecību un ierīkošanu. Taču prasības attiecas gan uz tām sistēmām, kas jau ir izveidotas, gan uz tām, kas vēl tiks veidotas. MK noteikumi paredz, ka decentralizētās kanalizācijas īpašnieks atbild par decentralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatāciju atbilstoši vides aizsardzības un šo noteikumu prasībām (lietojot septiķi – vidē tiek novadīts tikai caur speciāli ierīkotu infiltrācijas sistēmu, lietojot notekūdeņu krājtevrtni – tai jābūt hermētiskai, lietojot rūpnieciski izgatavotas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas – jānodrošina ekspluatācija atbilstoši ražotāja tehniskai dokumentācijai.
Būtiski ir saprast, ka noteikumi neattiecas uz viensētām, tie ir saistoši tikai tām juridiskajām un fiziskajām personām, kuru īpašumi atrodas pilsētās un ciemos, kas nav pieslēgti centrālajai kanalizācijas sistēmai.
Atbilstoši normatīvo aktu prasībām decentralizēto kanalizācijas sistēmu (DKS) reģistrāciju to īpašniekiem bija jāveic jau līdz 2021. gada 31. decembrim. Tomēr Valmieras novada pašvaldībā joprojām ir nekustamie īpašumi, kuru īpašnieki vai valdītāji, kuri to nav izdarījuši. Paldies tiem, kas to ir izdarījuši.
Ko tad īsti paredz jaunais decentralizētās kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanas normatīvais regulējums?
Noteikumi nosaka, ka pašvaldība vai tās sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs nodrošina individuālo decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistra izveidi. Tā nepieciešama, lai piereģistrētu ikvienu Valmieras novada pašvaldības (aglomerācijas teritorija un ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji atspoguļoti 2022. gada 10. decembra saistošo noteikumu Nr.69 “Par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanas un uzskaites kārtību Valmieras novadā” 2. pielikumā), administratīvajā teritorijā (noteikumos noteiktās teritorijās) esošo nekustamā īpašuma īpašnieku vai valdītāju, kuram nav pieslēgums centralizētās kanalizācijas tīkliem.
Primāri jaunā kārtība paredz sakārtot sistēmu – apzināt un kontrolēt decentralizētajās kanalizācijas sistēmās uzkrāto notekūdeņu un dūņu regulāru izvešanu un nodrošināt, ka centralizētās un decentralizētās kanalizācijas apsaimniekotāji visā valsts teritorijā ievēro vienlīdzīgas prasības. Ar regulējuma palīdzību iecerēts novērst notekūdeņu postošo ietekmi uz vidi, nepieļaujot neattīrītu notekūdeņu novadīšanu vidē vai to noplūšanu (iztecēšanu, pārplūšanu vai iesūkšanos grunts slāņos).
Kādi normatīvie akti nosaka DKS reģistrāciju?
Prasību reģistrēt DCKS nosaka divi normatīvie akti:
Vai šie normatīvie akti attiecas uz Jūsu nekustamo īpašumu?
Attiecas, ja nekustamais īpašums atrodas pilsētas vai ciema teritorijā. To var noskaidrot ieejot kadastrs.lv mājas lapā vai vienkārši atrodot savu īpašumu un noklikšķinot uz tā – pilsētas vai ciemata teritorijā Jūsu adresē parādās pilsētas vai ciemata nosaukums.
Vai uz Jūsu nekustamā īpašuma ir sadzīves kanalizācijas notekūdeņu rašanās avots?
Ja uz nekustamā īpašuma ir dzīvojamā ēka, pārvietojama māja, pagaidu ēka vai cits objekts, kurā var mitināties cilvēks vai notiek kāda saimnieciska darbība, vai arī uz nekustamā īpašuma ir tikai tualete, tad nekustamais īpašums ir kanalizācijas notekūdeņu rašanās avots un šie MK noteikumi Nr.384 uz Jums attiecas. Ja gadījumā nekustamais īpašums ir tukšs no jeb kāda veida būvēm (tajā atrodas pļava, mežs, parks, ābeļdārzs, dīķis vai cits dabas objekts), tad šie MK noteikumi Nr.384 uz Jums neattiecas.
Vai notekūdeņi no nekustamā īpašuma tiek novadīti uz centralizēto kanalizācijas sistēmu?
Ja nekustamais īpašums ir pieslēgts pie centralizētās notekūdeņu savākšanas sistēmas un ir noslēgts līgums ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, kuram Jūs maksājat par Jūsu novadīto kanalizāciju, tad Jūsu notekūdeņi tiek savākti un novadīti uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām un šie MK noteikumi Nr.384 uz Jums neattiecas.
Vai šie noteikumi attiecas uz asenizācijas pakalpojumu sniedzējiem?
Attiecas, noteikumi nosaka asenizācijas pakalpojumu sniedzēju reģistrēšanās kārtību, kā arī izvirza prasību minimumu asenizācijas pakalpojumu sniedzējiem, lai pārliecinātos, ka decentralizētās kanalizācijas sistēmās savāktie notekūdeņi tiek pārstrādāti atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Saudzēsim dabu un rūpēsimies par apkārt esošo vidi!
